Kā rūpēties par Ziemassvētku eglīti?

Lai dzīva Ziemassvētku eglīte “pārciestu” svētkus, un pavasarī iestādīta turpinātu priecēt jūs vēl daudzu gadus, jaievēro daži noteikumi.

·      Atcerieties, ziemā koks ir “aizmidzis” un pielāgojies vēsumam, tāpēc siltās telpās tam nevajadzētu pavadīt vairāk kā nedēļu. Siltumā, koks pamodīsies, atsāks augt, bet vēlāk pārvietots ārpus telpām cietīs no sala – apsals pumpuri vai pat augs nosals pavisam. Visgrūtāk eglītei būs telpās ar centrālapkuri, kur ir sauss gaiss, tāpēc parūpējaties par kociņu īpaši. Telpās ar krāsns apkuri, gaiss parasti ir vēsāks un mitrāks. Tādās eglīte jutīsies daudz labāk.

·      Kociņu nenesiet uzreiz telpās, bet pieradiniet pie siltuma pakapeniski – vispirms novietojot to telpās, kur temperatūra ir nedaudz siltāka kā ārā, piemēram, garāžā, tad priekšnamā, un tikai tad istabā. Vislabāk, ja jūs dotu kociņam vismaz pāris dienas aklimatizācijai. Šai laikā pārbaudiet vai uz zariem nav parādījušies pamodušies kaitēkļi, kurus pirms ienešanas telpā, protams jānolasa.

·      Kociņu novietojiet vietā, kas atrodas vistālāk no radiatoriem, krāsns, kamīna vai cita siltuma avota, un vietā, kur pēc iespējas vairāk ir dabisks apgaimojums.

·      Podotu eglīti novietojiet uz lēzena puķu podu paliktņa, bet  egli ar sakņu kamolu ievietojiet lielā traukā, kura 1/3 daļa ir pildīta ar granti. Tas palīdzēs gan nostiprināt egli vertikālā stāvoklī, gan uzturēt mitru egles sakņu kamolu.

·      Laistiet egli, rūpējaties, lai augsne pastavīgi ir mitra, bet nepārlejiet to. Vislabāk liet tik daudz, kamēr ūdens parādās uz paliktņa.  Pēc iespējas biežāk apsmidziniet egles skujas ar istabas temperatūrā sasildītu ūdeni.

·      Ja vēlas eglītē dedzināt svecītes, tās jāizvieto zaros, kur apkārt nav citu zaru, un tā, lai iespējami mazāk ciestu skujas. Sveču liesmas var nodarīt kokam neatgriezeniskas traumas.

·      Neturiet eglīti telpās ilgāk kā nedēļu! Pēc svētkiem to pakāpeniski pārvietojiet uz vēsākām telpām, ļaujot tai vairākas dienas pakāpeniski atkal pierast pie aukstuma.

·      Kad eglīte ir aklimatizējusies, ja vien tas ir iespējams (zeme nav sasalusi), uzreiz iestādiet to!

·      Ja ārā ir sals, un nav iespējams kociņu iestādīt, tad eglīti var mēģināt pārziemināt gaišās, bet vēsās telpās, kur kur gaisa temperatūra nav augstāka par + 10° C un zemāka par - 5° C, ik pa laikam to aplaistot. Ja tas nav iespējams, tad eglīti ar visu podu var ierakt zemē neapkurināmā siltumnīcā. Ja eglītei tomēr atlikusī ziema  jāpavada ārā vai uz  balkona, tad tā jānodrošina pret sakņu caursalšanu. Vienkāršākais variants ir ielikt podu lielākā auduma maisā un piepildīt telpu starp maisu un podu ar kādu izolācijas materiālu – salmiem, sausām lapām, sausu kūdru vai kādu citu siltumu saglabājošu materiālu. Izolējošajam slānim ir jābūt pietiekami biezam. Arī sniegs ir labs sildošais materiāls, tāpēc ja nekā citā nav, bet ziema padevusies ir ar sniegu, podu var ierušināt sniegā, tikai jālūkojas, lai sniega sega vienmērīgi aptvertu podu no visām pusēm un arī augsnes virskārta būtu pārklāta ar sniegu.

·      Ja nu tomēr eglīte telpās ir bijusi pārāk ilgi vai arī ir paspējusi pamosties, parādījušies pumpuri, to var mēģināt pārziemināt telpās (pēc iespējas vēsākās). Ja par to rūpēsieties, regulāri laistīsiet, rasināsies, eglīte, arī bez Ziemassvētku rotājumiem, iepriecinās jūs kā savdabīgs telpaugs. Bet tiklīdz tas ir iespējams – iestādiet to.

·      Gaidot pavasari, reizi pa reizei, paraugaties kā jūtas laukā ziemojošās eglītes, un neaizmirstiet pret saules stariem jūtīgās šķirnes februārī piesegt pret saules apdegumiem.

Nav komentāru

Komentēt