corylus - Dārza kalendārs

Dārzkopja marts

Wed, 02 Mar 2022 16:26:00 +0000

Karels Čapeks

Ja mēs atbilstoši patiesībai un senām tradīcijām attēlotu dārzkopja martu, tad vispirms būtu noteikti jāizšķir: kas dārzkopim darāms un ko viņš grib darīt, un ko viņš īstenībā dara, nespēdams izdarīt vairāk.

Ko viņš dedzīgi un alkatīgi grib, tas ir skaidrs kā diena: viņš grib novākt skujas un atsegt dobes, rakt, mēslot, rijolēt, kaplēt, pārrakt, irdināt, grābt, nolīdzināt, laistīt, pavairot, gādāt spraudeņus, apgraizīt, dēstīt, pārstādīt, piesiet, apsmidzināt, dot virsmēslojumu, ravēt, piestādīt klāt, sēt, tīrīt, apcirpt, dzīt projām zvirbuļus un melnos strazdus, ostīt zemi, čakarēt ar pirkstu nezāļu saknes ārā, jūsmot par ziedošajām sniegpulkstenītēm, slaucīt sviedrus, atliekt muguru, ēst kā badā un dzert kā izslāpis, iekrist gultā ar visu lāpstu un celties augšā reizē ar cīruļiem, slavināt sauli un debesu rasiņu, taustīt tvirtos pumpurus, iedzīvoties pirmajās pavasara tulznās un varžacīs – vispār dzīvot plašu, pavasarīgu un trauksmainu dārzkopja dzīvi.

Īstenībā viņš lādas, ka zeme vai nu vēl līdz šim vai par jaunu sasalusi, ārdās pa māju kā sagūstīts lauva krātiņā, ka viņam dārzs atkal piesnidzis pilns, sēž iesnains pie pavarda, negribīgi velkas pie zobārsta, pilda tiesas piesēdētāja pienākumus, uzņem viesos krustmāti, mazdēlu vai “nolāpīto” vecmāmuļu, vispār laiž zudumā dienu pēc dienas, mocīdamies ar visādām likstām, likteņa triecieniem, darīšanām un traucēkļiem, kuri, kā par spīti, piemeklē viņu tieši martā, jo kā zināms, “marts ir vislabākais mēnesis dārza sagatavošanai pavasarim”.

Dārza darbi. Marts

Mon, 28 Feb 2022 22:30:00 +0000

Pelnu pelēks un mākoņains bija aizgājušais februāris. Cerams, ka marts atnāks ar saulainākām un pavasarim piedienīgākām dienām, kad saulei paceļoties augstāk virs horizonta, iesils ne tikai gaiss, bet arī saule reiz beigs kautrīgi slēpties aiz mākoņiem. Sausākās vietās jau pamazām var ķerties pie āra darbiem, taču kā katru gadu, galvenie jaunās sezonas darbi veicami iekštelpās – jāgādā par puķu un dārzeņu stādiem, ko pavasara beigās izstādīt dārzos un siltumnīcās, un jāmodina ziemas guļā noliktās sīpolpuķes un gumpuķes.

Košumdārzā

Ja dārzu vēl klāj sniega sega un iepriekš tam nav bijis laika, var dārzā izkaisīt pelnus. Ja sniegs nokusis un zeme apžuvusi, nogrābj zālienu un atbrīvojas no ziemas uzslāņojuma – sapūstām sausām lapām, kritušajiem zariem utml. Dekoratīvajām graudzālem pirms asnu parādīšanās, apgriež sausos dzinumus.

Vasarzaļajiem lapu kokiem izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus. Kokiem un krūmiem veido vainagus izgriežot vājos, pārāk cieši saaugušos dzinumus, šķērseniski augošos zarus. Apgriešanu veic, kad gaisa temperatūra vairs nenokāpj zem - 5° C.

Ja temperatūra stabili turas ap nulli, apgriež arī vasaras otrajā pusē ziedošos vasarzaļos krūmus – klinšrozītes, Japānas spirejas, hortenzijas. Veic atjaunošo apgriešanu augiem ar krāsainiem dzinumiem un raibu, daudzkrāsainu lapojumu – grimoņiem, Japānas segliņiem, plūškokiem. Apgriešana ne tikai uztur dekoratīvos krūmus labā stāvoklī ilgāku laiku, bet arī palīdz uzturēt vainaga formu, stimulē jauno dzinumu veidošanos, veicina ziedēšanu. Kopti un veidoti krūmi rada harmoniskākas, sakārtotākas vides iespaidu.

Iestājoties siltākam laikam daļu augu atbrīvo no pieseguma, daļu – gluži otrādi piesedz. No pieseguma pakāpeniski atbrīvo ziemcietes un rozes. Piesegumu noņem marta beigās pakāpeniski – vairāku dienu garumā. Vislabāk to sākt dienā, kad laiks ir apmācies. Noliektos rožu dzinumus atbrīvo, un kad tie ir ieņēmuši vertikālu stāvokli, tos atkal uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu. Jo pieseguma noņemšanas process ir pakāpeniskāks, jo labāk augs piemērojas jaunajiem apstākļiem. Un vienmēr vajag atcerēties, ka pie mums līdz pat maija beigām ir sagaidāmi lielāki vai mazāki aukstumu viļņi.

Savukārt pret saules apdegumiem jūtīgos skuju kokus, rododendrus, mūžzaļos kokus un krūmus piesedz vai noēno. Pavasarī pa dienu gaiss stauji iesilst, taču naktīs gaisa tempratūra joprojām ir zema. Augu lapas un skujas, kas vērstas pret sauli, pa dienu sasilst, šūnas atmostas, bet naktīs, strauji atdziestot, šūnas aiziet bojā un atmirst. Tāpēc skujas un lapas nobrūnē. Lai tas nenotiktu, augus no spēcīgās pavasara saules ietekmes paslēpj ar piesegumu.

Ja sniegs ir nokusis un zeme atlaidusies pārbauda ziemzaļo un mūžzaļo augu stāvokli. Ja gaisa temperatūra ir plusos, bet mūžzaļo rododendru lapas nav atritinājušās, augus 1 – 2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina līdz lapas atgūst normālu izskatu.

Lai zāliens saglabātos labā stāvoklī, kamēr vēl sniegs nav pilnībā nokusis un zeme ir mitra, cenšas pa to nestaigāt. Kad zeme apžuvusi, zālienā izlīdzina kurmju rakumus un novāc ziemas drazas.

Augļu dārzā

Tuvojoties pavasarim, izstaigā augļu dārzu. Apseko augļu kokus, izgriež sala un saules bojātās vietas. Apkopj dzīvnieku – zaķu, stirnu, peļu radītos bojājumus. Brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku. Bojājumi, lai pasargātu augus no inficēšanās, jāapstrādā līdz brīdim, kamēr vēl gaiss nav iesilis līdz 10° C.

Martā veic ražojošo augļu koku un krūmu apgriešanu un vainagu veidošanu. Veciem augļu kokiem ar suku notīra sūnu, ķērpjus. Pēc apstrādes un apgriešanas augļu kokus apsmidzina ar varu saturošu fungicīdu.

Pārbauda upeņu un jāņogu krūmus. Ja uz zariem ir atsevišķi apaļi, stipri uzbrieduši pumpuri, apmēram zirņa lielumā, iespējams, tie ir inficēti ar upeņu pumpuru ērci. Inficētie pumpuri jānolasa. Ja uz dzinuma tādu ir daudz, izgriež visu dzinumu.

Kad sniegs nokusis, zeme apžuvusi apkopj augļu koku un krūmu apdobes. Vecās lapas aizvāc, sasmalcina vai iestrādā augsnē, uzirdina, mulčē apdobes, augļu kokus mēslo ar organisko vai minerālo mēslojumu.

Siltumnīcās

To kādi darbi veicami siltumnīcā, noteiks Jūsu siltumnīcas tips. Apkurināmās siltumnīcās martā darbi rit pilnā sparā, bet neapkurināmajās tie tikai sākas.

Apkurināmās siltumnīcās sēj pavasara dārzeņus, lapu salātus, redīsus. Dēstiem sēj dārzeņus – papriku, tomātus, baklažānus, sparģeļus, kāpostus, gurķus, garšaugus – gurķus, baziliku, pētersīļus.

Sāk piķēt sadīgušās puķes ar garu veģetācijas periodu un sēj samtenes, puķuzirņus, asteres, lauvmutītes lobēlijas, salvijasm petūnijas, rudbekijasm krustaines, celozijas un citas vasaras puķes.

Marts ir īstais laiks, lai ar spraudeņiem pavairotu fuksijas, pelargonijas un krizantēmas. Pavairošanai potē augļu kokus, dekoratīvos kokus un krūmus, rozes.

Neapkurināmās siltumnīcas gatavo jaunai sezonai – salabo logus, nomaina pa ziemu bojātos stiklus, plēvi, mazgā, tīra un dezinficē siltumnīcu, nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni. Ja siltumnīca jau sagatavota, tajā sēj agros pavasara dārzeņus – lapu salātus, redīsus, spinātus.

Telpās un pagalmā

Parasti tie, kuriem nav siltumnīcas, savus zaļos īkšķīšus trennē uz palodzēm audzējot dārzeņu un puķu stādus. Ja stādi nav nepieciešami, var iesēt pa kādai garšaugu sēkliņai podā. Var ēšanai diedzēt kressalātu, sinepju, redīsu, lēcu sēklas, iestādīt saasnojušos sīpolus, steidzināt pirmajiem zaļumiem bietes, selerijas un pētersīļus.

Martā veicama arī istabas augu revīzija. Izmet bojā gājušos augus, kas vairs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, pārstāda nīkuļojošos, bagātina un mēslo augsni pārējiem. Novāc un iznīcina visas bojātās augu daļas. Izstīdzējušos un pāraugušos augus apgriež.

Pārbauda vasaras sīpolpuķes un gumpuķes. Atbrīvojas no bojātajiem. Modina kamolbegonijas. Kad parādās asni, tās iestāda svaigā substrātā, novieto siltā vietā un laista.

Pagalmā, kamēr saglabājas sniegs, turpina barot putniņus. Pārbauda putnu būrīšus. Iztīra vecos un gatavo jaunus. Veido derīgo kukaiņu mājiņas.

Sakopj pagalmu, sagrābj vecās lapas. Novērš mājdzīvnieku nedarbu sekas pagalmā. Ja zeme atlaidusies, pārrok komposta kaudzi. Sakopj un aizvāc visu, kas lieks, bojāts un nederīgs.

Dārzkopja februāris

Thu, 03 Feb 2022 10:13:00 +0000

Ilustrācija no Karela Čapeka grāmatas "Dārzkopja gads"

Karels Čapeks

Februārī dārzkopis turpina janvārī pasāktos darbus, tas ir, galvenokārt rūpējas par laiku. Jūs jau zināt, ka februāris ir bīstams mēnesis, kas apdraud dārzkopi ar pliksalu, sauli, mitrumu, sausumu un vējiem. Šis visīsākais mēnesis – šis pusperētais, papildināmais un vispār nesolīdais mēnesis – atšķiras no pārējiem ar saviem ļaunprātīgajiem niķiem, tāpēc turiet acis vaļā!

... Nākamais sezonas darbs februārī ir pirmo pavasara pazīmju uzmanīšana. Tās ir šādas:

1. Krokusi, kas izslejas zālē kā druknas piebriedušas čiekuriņu smailes; kādā jaukā dienā šis čiekuriņš pārsprāgst un pārvēršas par skaistu zaļu lapu pušķīti. (...)

2. Dārzkopības cenrāži, ko atnes pastnieks. Kaut gan ikviens dārzkopis tos zina no galvas(...), viņš tomēr vērīgi pārlasīs visu no Acaena līdz Wahlenbergia vai Yucca, izcīnīdams klusībā grūtu cīņu ar tieksmi vēl kaut ko pasūtīt.

3. Nākamais pavasara vēstnesis ir sniegpulkstenītes(...) Dažreiz tās uzzied jau februāra sākumā, un es jums galvoju, ka nekādas uzvaras palmas, nekādi atzīšanas koki vai slavas lauri nav skaistāki par šo balto, glezno kausiņu, kas balganā kātiņā līgojas slapjdraņķīgajā februāra vējā.

4. Nemaldīga pavasara pazīme ir arī kaimiņi. Līdzko tie saskrien savos dārziņos ar lāpstām un kapļiem, šķērēm un lūkiem, ar kaļķi koku stumbriem un visādiem pulveriem augsnei, tā pieredzējis dārzkopis tūliņ saprot, ka pavasaris tuvojas.

Dārza darbi. Februāris

Wed, 02 Feb 2022 16:36:00 +0000

Februāris ir mēnesis, kad dabā viss ir par soli tuvāk pavasarim. Dienas stiepjas garumā un arī saule pie debess redzama biežāk. Pamazām sāk dilt sniega sega, dzirdama satraukta putnu čivināšana un pirmās pavasara dziesmas. Taču tikpat negaidīti var sagriezties putenis, vai pēc kārtīga atkušņa uznākt visai bargs sals. Dārzā darāmā vēl ir visai maz, taču ir īstais brīdis aptaigāt visu teritoriju un palūkoties, kā pagājuši ziemas iepriekšējie mēneši, kā arī vēlreiz apdomāt visus jaunajai sezonai iecerētos darbus.

Košumdārzā

Košumdārzā veicamie darbi atkarīgi no laika apstākļiem. Ja daudz sniega, to no dekoratīvo un augļu koku un krūmu zariem nopurina. Ja nav sala, sāk apgriezt vasarzaļos krūmus, kas zied sakot no jūnija līdz rudenim – Japānas spirejas, klinšrozītes u.c. Uzsāk dekoratīvo vasarzaļo lapu koku kārtējo atjaunojošo apgriešanu – izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus, vājos dzinumus, veido vainagu. To nedara, ja saglabājas liels sals.

Februārī piesedz vai noēno skuju kokus, rododendrus un mūžzaļos kokus un krūmus, kas ir jūtīgi pret saules apdegumiem. Tas vai augs cietīs no saules apdeguniem, ir atkarīgs no šķirnes. Jūtīga pret saules starojumu būs Losena paciprese ‘Argenteovariegta’un ‘Alumii’, zirņu paciprese ‘Filifera Aurea’ un ‘Boulevard’, parastie kadiķi ‘Cristata Aurea’ un ‘Arnold’, Ķīnas kadiķis ‘Stricta’, Ficera kadiķis ‘Blue and Gold’, Kanādas egles ‘Conica’ un ‘Daisy’s White’, melnā egle ‘Aurea’, blīvziedu priede, parastā īve ‘Summergold’, rietumu tūjas ‘Teddy’ un ‘Cloth of Gold’, austrumu tūja ‘Aurea Nana’, Japānas patūja ‘Variegata’, ziemzaļo un mūžzaļo krūmu un koku šķirnes ar raibām vai gaišām lapām un skuju koki ar zilganām vai gaišām skujām. Piesegšanai izmanto ēnošanas tīklus, agroplēvi, smalkus sietus, papīru, rupju maisu, smalku un vieglu kokvilnas vai mākslīgo šķiedru audumu, salmus, niedru paklāju, sausas lapas, egļu un priežu zarus utt. Izmantotajam materiālam jābūt elpojošam. Ja līdzekļi atļauj var iegādāties speciālās augu kapuces, kas izgatavotas no agrotīkla.

Dārzā pārbauda, vai vējš no mazāk ziemcietīgajiem augiem un rozēm nav nopūtis ziemas piesegumu. Lai zāliens pavasari sagaidītu labā stāvoklī, cenšas pa to nestaigāt un nolīdzina pa ziemu samestās sniega kaudzes, lai zem sniega neveidotos izsutumi un slimības. Tāpat pārbauda vai arī uz krāšņumaugu dobēm nav pārāk daudz sniega, kas tur var sablīvēties un radīt izsutumus.

Pie dīķa vai ūdenskrātuves apgriež sausos ūdensaugu dzinumus.

Augļu dārzā

Februārī sākas pirmie darbi arī augļu dārzā. Pirmām kārtām jau pārbauda vai nav nepieciešams atjaunot augļu koku kaļķojumu. Apseko augļu kokus, izgriež sala un saules bojātās vietas, griezuma brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku. Tāpat apkopj dzīvnieku – zaķu, stirnu, mazo grauzēju radītos bojājumus.

Ja nav sala, uzsāk augļu koku apgriešanu, veido to vainagus. Izgriež vecos, vājos un par biezu saaugušos dzinumus ogulājiem. Apgrieztos ķiršu, aprikožu, bumbieru, henomeļu un mandeļkoku dzinumus dzinumus ienes istabā uzziedināšanai.

Siltumnīcās, pagrabā, glabātuvē.

Februārī jaunai sezonai sagatavo neapkurināmās siltumnīcas – salabo logus, nomaina pa ziemu bojātos stiklus, plēvi, nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni. Apkurināmās siltumnīcās sēj pavasara dārzeņus – lapu salātus, redīsus, dēstiem – papriku, tomātus u.c., vasaras puķes – lobēlijas, lauvmutītes, vasaras dālijas, leduspuķes, begonijas, verbenas, lefkojas, molucellas, portulakas, petūnijas un citas puķes ar garu veģetācijas periodu. Ar spraudeņiem pavairo fuksijas, pelargonijas, krizantēmas.

Speciālās telpās stādu pavairošanai potē augļu kokus, dekoratīvos kokus un krūmus, rozes.

Pagrabā pārbauda glabāšanai novietotos dārzeņus. Izlasa bojātos dārzeņus no dārzeņu apcirkņiem. Pārbauda pagraba temperatūru un mitrumu, ja, nepieciešams gaisu pagrabā mitrina vai atdzesē ar pagraba vēdināšanu.

Telpās, kur glabājas vasaras sīpolpuķes, pārbauda gladiolu sīpolus, dāliju gumus, kannas. Apskatās, kā glabājas fuksijas pelargonijas, eņgeļtaures. Atbrīvojas no bojātiem un slimiem augiem.

Telpās

Apgaita veicama ne tikai dārzā. Iekšptelpās pārskata sēklu krājumus. Pārbauda iepriekš iegādāto sēklu dīgtspēju. Plāno dārzu, veido nepieciešamo materiālu, darbarīku, stādu, sēklu sarakstu, sastāda savu dārza darbu kalendāru jaunajai sezonai. Iegādājas sēklas, trūkstošos darbarīkus, substrātus, mēslojumus. Gatavo kastītes, podus u.c. sēšanai un stādīšanai.

Lai pavasara gaidīšanas laiku padarītu patīkamāku, uzziedina rudenī podos iestādītās sīpolpuķes. Kastītēs uz palodzes sēj garšaugus. Ēšanai diedzē kressalātu, sinepju redīsu, lēcu sēklas, steidzina sīpolus lokiem, arī sakņu dārzeņus – bietes, selerijas, pētersīļus pirmajiem zaļumiem.

Aprūpē telpaugus. Augus, kuriem pods kļuvis par mazu vai kuri sākuši nīkuļot, pārstāda.

Pagalmā

Kamēr saglabājas sniegs, turpina izbaudīt ziemas priekus. Ja vēl nav beidzies sals un sniegs, turpina barot puniņus. Gaidot pavasari, iztīra vecos putnu būrīšus, gatavo jaunus. Veido derīgo kukaiņu mājiņas.

Darbi dārzā. Janvāris.

Sat, 01 Jan 2022 09:00:00 +0000

Ziemā viss ir otrādāk – svarīgākie dārza darbi norisinās iekštelpās, bet arā, kur gaismas pietiek vien kādām četrām – piecām stundām, kur vējš, sals un nokrišņi ne vienmēr ir labvēlgi ilgai rosībai ārā, veicami vien sīki, ātri paveicami darbi.

Košumdārzā

Lai arī kādi būtu laika apstākļi, no ierastās dārza apgaitas janvārī atteikties nevajadzētu. Pirmkārt, tas lieti noder rīta rosmes vietā, un, otrkārt, laicīgi pamanītus nelabvēlīgo laika apstākļu postījumus var novērst vai vismaz ierobežot līdz minimumam. Ja snieg sniegs, vajadzētu savlaicīgi parūpēties, lai tā nav par daudz, bet, ja sniega nav, tad parūpēties par augu pasargāšanu no sala ar papildus piesegumu.

Puteņa laikā sniegs sakrājas blīvākos koku un krūmu vainagos, sniegot slapjam sniegam, tas saķeras skujās, bet bieza un smaga sniega kārta deformē augus. Tā var bojāt, aizlauzt un pat nolauzt zarus, sabojājot augu dekorativitāti uz ilgu laiku. Tāpēc ziemā neļauj veidoties biezai sniega kārtai uz kokiem un krūmiem, tos regulāri nopurinot. Nopurina ne tikai atsevisķi augošus kokus un krūmus, arī dzīvžogiem viegla sapurināšana nenāks par ļaunu.

Ziemā nav labāka pieseguma kā aptuveni 20 cm bieza irdena sniega kārta, ja tā ir uzkritusi uz sasalušas zemes virskārtas. Zem tās saglabājas nemainīga temperatūra, un tas nodrošina daudziem augiem ideālus ziemošanas apstākļus. Tāpēc, ja sniega nav daudz, to no celiņiem un taciņām var uzbērt uz puķu dobēm, kur ziemo tulpes, narcises, mazāk ziemcietīgās graudzāles, rozes, kā arī citas sala neizturīgākas puķes. Tikai sniegam ir jābūt tīram, bez sāls un grants, ko izmanto celiņu kaisīšanai. Ja sniega nav rozes, ziemcietes, graudzāles, akmensdārza augus piesedz ar skujām, bet tulpes un citas pavasara sīpolpuķes mulčē ar kūdru, mizu mulču.

Janvārī, kaut arī saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, ziemas sals parasti tikai pieņemas spēkā. Mēneša otrajā pusē, skaidrajās un saulainajās dienās augu virszemes daļas sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, strauji atdziest. Krasās temperatūras svārstības rada nelabvēlīgus apstākļus augiem, un tos apdraud fizioloģiskais sausums, saules apdegumi un mizas plaisāšana. Visvairāk apdraudētas ir egles, baltegles, atsevišķas tūju šķirnes, pacipreses, mūžzaļie rododendri, īves, bukši, mahonijas, efejas, Fortina segliņi un citi augi ar ziemzaļām un mūžzaļām lapām. Pasargāt augus no pārlieku straujas mitruma iztvaikošanas un saules apdegumiem var ziemas otrajā pusē tos piesedzot vai noēnojot.

Augļu dārzā

Ziemā augļu dārza kociņus visvairāk apdraud sals un grauzēji, tāpēc reizi pa reizei būtu vērts augļu dārzu izstaigāt un pārbaudīt vai nav radušies kādi dzīvnieku vai laika apstākļu nodarīti postījumi.

Ja ir iestājies sals, ap jauno augļu koku, ogulāju saknēm pierauš sniegu, lai pasargātu saknes no sala bojājumiem. Sniegu augļu koku stumbru tuvumā būtu vēlams pieblietēt, lai sīkie grauzēji, kas patvērušies zem irdena sniega segas, neapgrauž koku mizu.

Aizsardzībai pret grauzējiem, jauno augļu koku stumbrus, var aptīt ar egļu skujām. Tās ne tikai pasargās no grauzējiem, bet arī aizsargās stumbrus no laika apstākļu kaitīgās ietekmes. Vecākiem augļu kokiem atjauno rudenī uzklātā kaļķojuma kārtu, bet ja līdz šim tas nav bijis izdarīts nokaļķo augļu koku stumbrus.

Kaļķo visus augļu kokus, īpaši varīgākos – aprikozes, saldos ķiršus, plūmes. Var nekaļķot augļu kokus uz maza auguma potcelmiem, ja vien tie stādīti un veidoti tā, lai koki viens otru noēnotu, un tos, kurus no saules dienvidrietumu pusē sargā balsts. Kaļķošanu veic dienā, kad nav pārāk liels sals, vēlams ne vairāk kā – 5° C. Kaļķojot janvarī, kaļķojamam materiālam pievieno saistvielu, piemēram, galdnieku līmi, 1l uz 10l kaļķojamā šķidruma vai arī kūtsmēslus, ja tādi ir pieejami.

Tāpat kā košumkrūmus arī augļu kokus nepieciešams atbrīvot no pārāk biezas sniega kārtas. Ja sniegs augļu koku un krūmu vainagos sakrājies par daudz, kokus nopurina.

Ja sals vai grauzēji ir apskādējuši kociņus, bojājumu vietu apziež ar potziedi. Ja vēlas pasargāt stumbrus no vēžu un iedegu ierosinātāju bojājumiem, pirms uzklāj potvasku, brūces apstrādā ar lerānu. Mizas plaisājumiem, grauzēju radītām brūcēm, atlekušai mizai nedrīkst ļaut iežūt, pretējā gadījumā šādi bojājumi būs neatgriezeniski.

Telpās

Janvārī dārzniekam visvairāk darba ir tieši telpās. Vispirms jau jāparūpējas par telaugiem. Tad rūpīgi jāapdomā par jaunajā sezonā veicamajiem darbiem, kas sējams, kas stādāms, kas no jauna ierīkojams un kas pārveidojams. Un kad viss pārdomāts, var ķerties klāt arī pie pirmajiem sējas darbiem.

Lai arī dienas paliek garākas, daudziem telpaugiem gaismas daudzums joprojām ir nepietiekams, tāpēc tiem ir arī samazināta vajadzība pēc siltuma, mēslojuma un ūdens. Var teikt, ka arī tiem janvārī vēl turpinās miera periods, kas pārlaižams vēsās telpās ar minimālu mitruma režīmu. Ja telpaugi ziemo istabā, tad lūkojas, lai augiem būtu pietiekams mitrums, ja nepieiešams, mitrina sauso istabas gaisu, ierīko papildus apgaismojumu.

Atsevišķiem telpaugiem janvāris ir ziedēšanas laiks. Tos ne tikai laista, bet arī mēslo tāpat kā vasarā ziedošos augus. Janvārī ziedēšanu turpina Zemassvētku kaktuss, zied falenopši, cimbīdijas, alpu vijolītes, uz ziedēšanu gatavojas hiperastri jeb amariļļi. Tiem, kas var nodrošināt vēsu telpu (ap + 15° - 18°C) un atbilstošu gaisa mitrumu, zied acālijas.

Janvāris ir ītais brīdis, kad apdomāt šajā pavasarī un vasarā veicamos dārza darbus. Lai neiekristu pavasara trakuma lamatās, vislabāk jau iepriekš apdomāt kādu vēlaties vasarā redzēt savu dārzu. Nav jābūt daiļdārzniekam un nav vajadzīgas arī īpašas iemaņas, lai shematiski uzskicētu vēlamās krāšņumaugu dobes, sakņu un augļu dārza plānojumu. Tad var arī apzināt, kas būs nepieciešams – sēklas, stādi, dārza piederumi, kur un kā tos iegādāties, ko pirkt un ko audzēt pašam. Uzrakstīts iegādājamo augu stādu saraksts, ļaus izvairīties no neapdomātiem tēriņiem pavasarī.

Janvārī brīvākos brīžos ieplāno braucienus uz sēklu veikaliem, lai izvēlētos sēklas jaunai sezonai. Janvāra vidū var sēt puķes ar garu veģetācijas periodu kamolbegonijas, leduspuķītes. Sēklas sēj iredenā substrātā un neapber ar augsni. Substrātu pārklāj ar plēvi vai stiklu, un augsnes virskārtu regulāri rasina, lai neiekalst. Kad sēklas sadīgušas, dēstiem nodrošina +18...+20 °C temperatūru un papildapgaismojumu 14 stundas dienā.

Uz palodzes sākt diedzēt sīpolus lociņiem, steidzināt seleriju, biešu, pētersīļu lapiņas. Vāzēs uzziedināšanai liek forsītīju, ķiršu, ceriņu zarus.

Pagrabā un glabātuvēs pārbauda dārzeņu un sakņu krājumus, apskata kā glabājas vasaras sīpolpuķes un dāliju gumi.

Vakaros, kad darbi apdarīti, var pašķirstīt iepriekšējā gada dārzā žurnālus, grāmatas, palasīt internetā atrodamos rakstus par dārza iekārtošanu, pasmelties idejas un iedvesmu attēlos un vaļējām acīm pasapņot par dārzu pavasarī.

Dārza darbi. Decembris.

Wed, 01 Dec 2021 13:20:00 +0000

Decembrī novembra pelēkumu pamazām aizgaiņā Adventes svecīšu mirdzums. Vēl tikai nedaudz sniega segas baltuma, sala spirgtuma, un dārzniekam ziema ar atpūtu un jaunu plānu kalšanu var sākties. Decembrī vien sala neizturīgie augi piesedzami un savvaļas zvēru un putnu iecienītie pieskatāmi.

Košumdārzā

Galvenais decembra darbs košumdārzā ir pasargāt sala jutīgos, mazāk ziemcietīgus augus no nelavēlīgiem laika apstākļiem. Kad gaisa temperatūra kādu laiku jau ir turējusies – 3 – 5° C robežās un augsnes virskārta ir sasalusi, šos augus piesedz. Vislabākais piesegšanas materiāls ir egļu skujas, bet var arī izmantot sausas lapas, tīrus salmus, kā arī mākslīgus, speciāli šim nolūkam paredzētus, augu pārsegus – “mētelīšus”.

No nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem ieteicams pasargāt visus košumkrūmus, kas iestādīti šajā gadā, kā arī pret nelabvēlīgiem apstākļiem jūtīgus krūmus - budlejas, jukas, pirakantas, kerijas, bukšus. Arī tādi sīkkrūmiņi kā virši, lavandas, un citi būs pateicīgi par kādu egļu zaru, bet rododendri par papildus mulčas kārtu virs sakņu zonas ziemas laikā.

Tāpat pirmos trīs četrus gadus papildus mulčas kārta un aizsardzība pret salu būtu nepieciešama magnolijām, tulpju kokiem, ginkiem, katsurām un citiem no siltākiem dabiskās izplatības areāliem nākušiem kokiem.

Protams arī rozes, lai tās pārziemotu, ir pieskaitāmas pie tiem košumdārza augiem, kuriem decembrī būs vajadzīgas papildus rūpes. Nevajadzētu aizmirst arī par dekoratīvajām grauzālēm un ziemcietēm, kā arī par akmensdārzu augiem. Ideāls augu piesegums ziemā ir sniegs. Irdena sniega sega 10 – 20 cm biezumā saglabā nemainīgu temperatūru un neļauj augiem nosalt, pasargājot to saknes un pumpurus. Ja sniega nav cietīs augi augi ar seklu, virspusējusakņu sistēmu. Tos var pasargāt ar papildus mulčas slāni.

Ja decembrī sniegs tomēr sagaidīts, tad jāparūpējas, lai tas nesakrājas kokaugu zaros un tos nenolauž. Tūju, egļu un citu skuju koku zarus pirms sniega pietin ar auklu pie stumbra tā, lai neveidojas vietas, kur siegam uzkrāties vai arī pēc snigšanas nopurina. Tāpat parūpējas par dzīvžogiem. Vēlams pasekot vai tajos neveidojas vietas, kur sāk krāties sniegs. Ziemas laikā, turpinoties snigšanai, šādās kabatās sniegs sakrājas arvien vairāk un zari zem tā smaguma aizlūzt, īpaši, kad sniegs kūstot kļūst mitrs.

Augļu dārzā

Decembra sākums ir labākais laiks, kad veikt augļu koku kaļkošanu. Ziemas otrajā pusē, saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, daudz biežāk spīd saule. Saules siltuma ietekmē augu virszemes daļas sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, strauji atdziest. Krasās temperatūras svārstības rada nelabvēlīgus apstākļus augiem, kā rezultātā sākas mizas plaisāšana.

Bojātās vietas (pat mikroplaisiņas) ir lavēlīga vide, kur iemitināties slimību ierosinātājiem – baktērijām, patogēnām sēnēm un kaitēkļiem. Stumbru bojājumi veicina trupes, iedegu un vēža attīstību, tāpēc no mizas plaisāšanas jāsargā jauni koki un koku sugas ar plānu mizu, jo sevišķi visi augļu koki.

Augļu koku stumbru aizsardzībai tagad bieži izmanto arī mūsdienīgas metodes un materiālus – īpašas caurules, sietus vai tīklus, kas paredzētas jauno kociņu un krūmu aizsardzībai no sala un grauzējiem, vai stumbru nosegšanu ar niedrēm, egļu zariem. Tomēr joprojām tiek izmantota arī vispārzināma un tradicionālāka metode – augļu koku stumbru balsināšana vai kaļkošana, ko veic decembrī. Ja ir bažas par vēža izplatību vai augļu dārzs ir visai paliels kaļķojamo materiālu gatavo no svaigi dzēsta kaļķa un vara vitriola. Ja ir nepieciešams, februārī kaļķojumu atjauno.

Kad uzsnidzis sniegs, lai zem siltās un irdenas sniega neieviestos sīkie grauzēji, sniegu pie augļu koku stumbriem piemīda. Nereti gadās, ka peles apgrauž stumbram mizu tieši zem sniega kārtas. Sniega pieblietēšana ap stumbru traucē sīkajiem grauzējiem piekļūtt stumbram. No lielākiem grauzējiem augļu koku stumbrus var pasargāt,tos aptinot ar egļu skujām vai izmantojot šim nolūkam speciāli paredzētus sietus. Var izmantot speciālos līdzekļus, kas peredzēti koku un krūmu apstrādei un atbaida stirnas, zaķus un citus grauzējus.

Decembrī, kad augļu koku dzinumi ir nobrieduši, bet tos vēl nav vēl skāruši lieli sali, var griezt potzarus. Tos uzglabā uzglabā ledusskapī, telpā, kur iespējams uzturēt nemainīgu temperatūru vai īpašās glabātuvēs (1 – 5° C temperatūrā),

Telpās

Ne tikai aukstais laiks, bet arī tuvojošies Ziemassvētki decembrī liek vairāk uzkavēties telpās, kur top gardi, interesanti un patīkami Ziemasvētku pārsteigumi. Taču ne tikai Ziemassvētku dāvanas prasa uzmanību, sākoties gada tumšākajam laikam īpaši jāparūpējas arī par telpaugiem.

Lielākajai daļai telpaugu tāpat kā āra augiem decembris ir miera periods. Tiem nepieciešamas vēsākas telpas un retāka laistīšana. Tomēr ne vienmēr to iespējams nodrošināt, tāpēc, ja augi miera perioda laikā paliek istabā, tos laista tikpat bieži kā vasarā, pielūkojot, lai mitruma nav par daudz vai par maz.

Vislielākās problēmas augiem ziemā rada istabas sausais gaiss, kas rodas telpās ar centrālapkuri. Pret to nelīdzēs bagātīgāka laistīšana, nepieciešams mitrināt gaisu telpās. Viens no variantiem sausa gaisa radīto seku novēršanai ir augu rasināšana (apsmidzināšana ar pulverizatoru). Augus, kuru lapas klāj matiņi vai tādus, kas ir jūtīgi pret pelēko puvi, nerasina, bet izmanto citus gaisa mitrināšanas veidus – novieto telpā lielus traukus, no kuriem iztvaiko ūdens, izmanto gaisa mitrinātājus, difuzorus, istabas strūklakas.

Tāpat rūpējas, lai augiem pietiktu gaismas un svaiga gaisa. Lai dabiskās gaismas ziemā būtu pēc iespējas vairāk, augam jāatrodas pēc iespējas tuvāk gaismas avotam – logam. Logiem jābūt tīriem, lai putekļu un netīrumu kārta neaizturētu gaismu. Arī paši augi nedrīkst būt apputējuši, tas traucē tiem uztvert gaismu. Tāpēc augus ar gludām lapām ik pa laikam tīra ar mitru drāniņu, augus ar pūkainām lapām vai adatām – ar putekļu slotiņu vai otiņu. Atsevišķiem augiem laiku pa laikam noderēs duša. Ja nepieciešams, augiem var ierīkot mākslīgo apgaismojumu, uzstādot atbilstošas lampas. Svaigu gaisu nodrošina telpas vedinot, tikai parūpējas, lai augi neapsaldējas, vēdināšanas laikā tos novietojot tālāk no loga telpas vai iznesot no telpas.

Ja vien jūsu dārzā jau neaug kāds skuju koks, kas gada nogalē iegūst krāšņu Ziemassvētku rotu, varat doties tāda Ziemassvētku kociņa meklējumos, ko vēlak iestādīt dārzā. Latvijas stādaudzētavas piedāvā visai plašu podos audzētu skuju koku klāstu.

Lai veicas Ziemassvētku kociņu meklējumos!

Dārza darbi. Novembris.

Mon, 01 Nov 2021 16:55:00 +0000

Silts vai auksts, slapjš vai sauss, novembris vienmēr ir bijis gada drūmākais mēnesis. Dienas tik pelēkas, apmākušās, nereti līst, laiks drēgns un nemīlīgs. Arī krāšņo rudens lapu parāde novembrī ir beigusies, un tās, košumu zaudējušas, zemē sakritušas, lēnām pārvēršas brūnā, slapjā masā. Dienas sarāvušās īsākas, un laika, ko pavadīt dārzā, ir arvien mazāk. Bet tas nekas, jo darbu dārzā vairs nav daudz, palikuši vien sakopšanas darbi, kā arī tas, kas nav paspēts izdarīt oktobrī.

Rudens lapas

Līdz ar lapu nobiršanu, dārzā košuma tikpat kā nemaz vairs nav. Taču nobirušā lapas paver iespēju radošai pieejai to izmantošanā. Tās var iestrādāt kompostā. No tām var veidot lapu trūdzemi. Kārtīgi salietas, lapas pilnībā satrūdēs divu – trīs gadu laikā, un gatavais lapu komposts, ne tikai uzlabos dārza augsnes struktūru, bet arī veicinās derīgo mikroorganismu vairošanos.

Tāpat kritušās lapas var izmantot augnes virskārtas mulčēšanai ap kokiem, krūmiem, ziemciešu dobēs. Te jāatceras, ka bieza slapju lapu kārta, sablīvējoties var traucēt gaisa un ūdens padevi augsnei. Tāpēc, izmantojot lapas kā mulču, tās labāk sasmalcināt un viegli samitrināt, lai spēcīgie rudens vēji, tās neiznēsā pa visu dārzu.

Sausas lapas ir labi izmantojamas, kā pieseguma un izolācijas materiāls. Tajās uz ziemu var iepakot toveraugus, tās var uzklāt uz sala jūtīgākajām ziemcietēm, ar tām var siltināt pagrabu.

Lapas var ierakt dobēs, kur augus plānots stādīt tikai nākampavasar. Pirms ierakšanas lapas labāk sasmalcināt, tad tās sadalīsies ātrāk, taču, ja, tas nav iespējams, tad tās, iestrādājot zemē sakapā, ar lāpstu vai sasmalcina dārza dakšām.

Ar lapām var nedarīt neko un atstāt tās tur, kur tās ir. Iespējams pavasarī sagribēs uzrīkot kādus pasākumu, tad lapas var noderēt kā iemesls pavasara talkai, uz kuru uzaicināt draugus, radus un kaimiņus. Bet var arī tās saglabāt. Sev par prieku varat skaistākās lapas ielikt kādā biezākā dārzkopības grāmatā, bet kopā ar bērniem varat veidot lapu virtenes un citus rudens interjera aksesuārus un rotājumus.

Ja darzā nav lapu koku, vienmēr var palūgt lapas kaimiņam. Ja pajautās, vai var ar savu grābekli aiziet pēc lapām, tad atteiks retais.

Puķes rudens izskaņā

Parasti novembrī sals ir apskādējis arī vēlu ziedošo ziemciešu vainagus. Neizskatīgie dzinumi, kas dārzā vēl palikuši, ir novācami, un augi sagatavojami ziemas atpūtai.

Pirms ziemas iestāšanās dzinumus noteikti apgriež dzinumus ozolītēm (Aquilegia), delfīnijām (Delphinium), helēnijām (Helenium), saulactiņām (Heliopsis), lilijām (Lilium), monardām (Monarda), peonijām (Paeonia) skarainajiem flokšiem (Phlox paniculata), veronikām (Veronica). Dienlilijām (Hemerocallis) un bārdainajiem īrisiem (Iris) zaļās lapas var arī atstāt, taču dzeltenās, nokaltušās un bojātās noteikti jānogriež. Šīs ziemcietes bieži cieš no dažādām lapu slimībām, tāpēc bojāto lapu apgriešana, aizvākšana no dobes un iznīcināšana ir svarīgs profilakses pasākums, lai nākamgad augi būtu veselīgi un slimību izraisītāji nepārziemotu turpat dobē.

Uz ziemu nekad neapgriež akmeņdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu, kā piemēram, ložņu cekuliņu (Ajuga reptans), alises (Alyssum), kaķpēdiņas (Antennaria), arābes (Arabis), Jūrmalas armērijas (Armeria maritima), kumeļpēdas (Asarum), obretas (Aubrieta), aurinijas (Aurinia), bergenijas (Bergenia), radzenes (Cerastum), ilzītes (Chamaemelum nobile), mūru cimbalārijas (Cymbalaria) neļķes (Dianthus), epimēdijas (Epimedium) miršu eiforbijas (Euphorbia myrsinites), Kembridžas, Dalmācijas un Lielsakņu gandrenes (Geranium), ziemziedes (Helleborus), heihēras (Heuchera), ibēres (Iberis), zeltnātrītes un panātres (Lamium), izplesto, Duglasa, gulošo, stīgojošo un aslalapu flokšus (Phlox), prīmulas (Primula), dzeltenos cīrulīšus (Corydalis lutea), rūtas (Ruta graveolens), gaurenītes (Sagina subulata), akmeņlauzītes (Saxifraga), laimiņus (Sedum), sārmenes (Stachys byzantina), tiarellas (Tiarella) kapmirtes (Vinca) un vijolītes (Viola).

Tapat pa ziemu neapgriež dekoratīvās graudzāles un puķes ar koksnainiem dzinumiem, sīkos krūmiņus un puskrūmiņus, kā budlejas, lavandas, raudenes, asinzāles, perovskijas, salvijas, pahisandras, viršus, ērikas un citas.

Pēc sala iestāšanās piesedz mazāk ziemcietīgas daudzgadīgās puķes. Piesegt ieteicams Japānas anemones, hibridās heihēru šķirnes, neļķes un noteikti dekoratīvas graudzāles. Piesegšanai izmanto sausas koku lapas, priedes mizu mulču, egļu, priežu zarus, salmus.

Iestājoties salam, ieziemo rozes – ap stumbriem sakņu daļā uzberot 15 – 20 cm augstu konusiņu no augsnes, sausas kūdras, smilts vai zāģu skaidām. Kad sals vismaz nedēļu noturas zem nulles un augsne ir sasalusi 3 – 5 cm dziļumā, rožu krūmu apakšējo daļu nosedz ar skujukoku zariem. Ļoti iespējams, ka piesegšana ar zariem veicama tikai decembrī vai pat janvārī, jo zeme var arī līdz Ziemassvētkiem tā arī nesasalt.

Augļu dārzā.

Pēc augļu novākšanas sakopj augļu kokus un ogu krūmus. Ja nav paspēts to izdarīt oktobrī, tad to izdara tagad – novembrī, kad darāmo darbu vairs nav tik daudz. Kad bojātie augļi un kritušās lapas aizvāktas, apdobes sakoptas, iespējami ātri pēc lapu nobiršanas augļu kokus un krūmus profilaktiski miglo ar varu saturošu preperātu, piemēram 3% bordo šķīdumu.

Kamēr nav iestājies sals, ar asu suku notīra vecās mizas plēksnes, sūnu un ķērpjus no vecākiem augļu koku stumbriem. Kad stumbri notīrīti un viss kopā ar iespējamajiem kaitēkļiem no apdobēm aizvākts, nokaļķo koku stumbrus un skeletzaru pamatnes.

Pēc lapu nobiršanas apgriež vīnogulājus. Lielam un nesakoptam kokam Latvijas mainīgie dabas apstākļi kādu ziemu var būt liktenīgi. Lai pasargātu no miltrasām, vīnogulājus miglo ar Bordo maisījumu. Vīnogulāju apgriešana un ieziemošana būtu pabeidzama iespējami ātrāk novembra sākumā.

Rudens avenēm līdz ar augsnes virskārtu nogriež noražojušos dzinumus. Apdobes mulčē.

Ja dārzā ir ir iestādītas zemeņu šķirnes, kas izveidotas siltākās zemēs, tām iesējamas problēmas ar pārziemošanu, tāpēc tās uz ziemu piesedz. Tāpat būtu vēlams piesegt no jauna iestādītās zemenes. Kad gaisa temperatūra ir noslīdējusi zem 0°C un augsnes virskārta jau sasalusi, piesegšanai izmanto salmus, zāģu skaidas, kūdru, kūtsmēslus, uzberot tos 7 – 10 cm biežā slānī.

Novembra otrajā pusē tūlīt pēc pirmā lielā sala, kad gaisa temperatūra kādu laiku ir bijusi ap – 5°C, var sākt griezt potzarus. Sala rūdījums potzariem nepieciešams, jo pirms sala grieztie zari daudz sliktāk uzglabājas un slikti pieaug. Potzarus griež no vainaga iekšpuses, apmēram 20 – 30 cm garumā, tā, lai uz tiem būtu vismaz 2 – 3 pumpuri. Ja viengadīgie zari ir pārāk īsi, var izmantot arī divgadīgos zarus.

Nogrieztos zarus ietin polietēnā un uzglabā 1 – 5° C temperatūrā. Potzari jāsargā no izžūšanas, mitruma, pelējuma un grauzējiem.

Sakņu dārzā un pagalmā

Sakņu dārzā visiem darbiem vajadzētu būt pabeigtiem. Vēl var uzrakt dobes, iestrādāt tajās fosfora mēslojumu, kaļkojamo materiālu, bet līdz Mārtiņiem gan augsnei būtu jābūt sastrādātai. Augsnes kaļķošanai var izmantot dolomītmiltus, kaļķi, krītu vai pelnus.

Veidojot jaunas dobes, izmanto augsnes rijolēšanu – augsnes pārrakšanu divu lāpstu dziļumā. Dobēs iestrādā organisko mēslojumu – kompostu, kūtsmēslus.

Kamēr nav iestājies sals, vēlams pārjaukt komposta kaudzi, lai veicinātu gaisa iekļuvi kaudzē un sekmētu trūdēšanas procesu. Pēc pēdējo sastāvdaļu pievienošanas, kaudzi pārsedz ar salmiem, kūdru vai sausām lapām.

Pārskata siltumnīcu. Vienmēr atrodas vēl kaut kas kārtojams, pielabojams. Drošā sausā vietā novieto ievāktās sēklas. Pārbauda vai kaut kur vēl nav palikuši dārzeņi, puķu sīpoli, gumi, kurus var bojāt aukstums.

Ieziemo laistīšanas sistēmu. Veic tās atgaisošanu. Izlaiž ūdeni no šļūtenēm, noņem visus savienojumus, novieto tās glabāšanā. Izlaiž ūdeni no krāniem, novāc un novieto glabāšanā sūkņus.

Saved kārtībā mehānisko, elektrisko un ar degvielu darbināmo dārza tehniku. Mehānismus notīra, ja nepieciešams nomazgā, ieeļļo. Veic asmeņu uzasināšanu, servisa apkopi. Notīra, ieeļļo un salabo dārza rokas instrumentus.

Sameklē sniega tīrīšanas darbarīkus un tehniku. Smiltis vai pelnus, ar ko nokaisīt slidenos celiņus, novieto viegli pieejamās vietās. Pārbauda vai ūdens noteces vietas un grāvīšus nav piesārņojušas kritušās lapas un citi gruži.

Uzstāda putnu barotavas. Veido ziemas kompozīcijas no skuju kokiem, sūnām, ķērpjiem un citiem dabbas materiāliem, un sāk gatavoties Ziemassvētkiem, kas vairs nav aiz kalniem.

Dārza darbi. Oktobris.

Tue, 01 Oct 2019 08:50:00 +0000

Laika vērotāji teic, ja oktobris atnāk ar siltu laiku, tad tas aukstu laiku aiziet, tāpēc jāpaspēj visus dārza darbus paveikt savlaicīgi, lai, aukstumam sākoties, dārzs un tā iemītnieki būtu sagatavojušies. Darboties dārzā ir patīkami, jo ik pa brīdim kāds no dārza augiem pārsteidz ar lapojuma krāsu, sēklu pogaļu formu vai vēlīnu ziedu, sīkputniņi uztaisa traci cīnoties par saulespuķu sēklām, bet rudens saule iezīmē neparastus rakstus uz koku stumbriem, sarkstošajās un dzeltējošajās lapotnēs.

Košumdārzā

Oktobris košumdārzā ir lapu mēnesis. Sarkanas, dzeltenas, oranžas, purpursārtas, brūnas un rudas, tās ir visur – kokos, krūmos, zālienā, dobēs, sētmalē, uz jumtiem, pat šķūnītī. Ar lapām ir vienkārši. Ja uz tām ir slimību pēdas, kukaiņu pangas vai citi sīko radījumu postījumi, tad tās vislabāk tūlīt pat savākt un iznīcināt – sadedzinot vai aprokt. Šādā veidā var atbrīvoties no daudziem kaitēkļiem un slimību uzliesmojumiem bez jebkādas ķīmijas. Ne uzreiz, protams, bet pakāpeniski, vairāku gadu laikā postījumus var ievērojami samazināt.

Ja lapas ir veselas, slimību un kukaiņu nebojātas, tās ir vērtīgs un dārzā noderīgs organiskais materiāls. Ozolu lapas, kas slikti trūd, var izmantot kā segmateriālu sala jūtīgo augu piesegšanai. Tās pa ziemu nesairs un pavasarī būs viegli noņemas. Lapas var noderēt koku un krūmu apdobju mulčēšanai. Pa ziemu tās pasargās sakņu sistēmu no sala, bet pavasarī un vasarā veicinās mitruma saglabāšanos un novērsīs nezāļu augšanu. Mulčēt vajadzētu kokaugus ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram, rododendrus, magnolijas, un sala jūtīgākos kokaugus – hortenzijas, budlejas, īleksus un citus.

Koku lapās pa vasaru ir uzkrātas barības vielas, ko koks ar saknēm ir uzņēmis no augsnes, tāpēc, ja vien lapas ir veselīgas, tas no dārza nevajadzētu prom vest, bet gan pārstādātas atgriezt atpakaļ augsnē. Trūdošās lapas būs lielisks papildinājums kompostam. Var veidot lapu trūdzemi, tad kritušās lapas kompostē atsevišķi no citu dārza atlieku komposta. Rudens lapas zālienā var salmalcināt ar pļāvēju un izkliedēt par zālienu. Šāds dabisks mēslojums mauriņam nāks tikai par labu.

Oktobrī, ja ilgstoši saglabājas silts laiks, mauriņu var vēl pēdējo reizi nopļaut. Tāpat būtu ieteicams to spēcīgi nogrābt ar grābekli, lai izvarītos no augsnes sablīvēšanās, piesārņošanās ar augu atliekām, sīkiem zariņiem un citiem krikumiem, kas samazina gaisa piekļuvi un var veicināt sniega pelējuma veidošanos ziemā. Veselas, nesasmalcinātas kritušās lapas pa ziemu zālienā atstāt nevajadzētu. Tās ne tikai veicinās izsutuma veidošanos, bet var nomākt zāliena augšanu pavasarī. Pie tam lapu grābšana ir atraktīvs dārza darbu veids, ko var bagātināt ar visai interesantām izdarībām bērniem un pieaugušajiem.

Kad lapas nobirušas, vēlreiz aplūko kokus un krūmus, vai nav kāds aizlūzis, slims, bojāts zars. Tos vēl pirms ziemas izzāģē, izgriež atvases. Ja nepieciešams dekoratīvos stādījumus atjauno ar jauniem koku un krūmu stādiem. Oktobris ir labākais lapu koku kailsakņu stādīšanas laiks. Taču līdz pat salam var stādīt arī visus dekoratīvos augus, kas auguši konteineros.

Pirms sala iestāšanās, košumdārzā vajadzētu parūpēties par mūžzaļajiem augiem – rododendriem, bukšiem u.c.. Tie pirms ziemošanas ir kārtīgi jāsalej. Ziemā, kad augsne būs sasalusi, augs ar saknēm mitrumu uzņemt nevarēs, taču caur lapām vēja un saules ietekmē mitrums vienalga iztvaikos, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas lapas pirms ziemas būtu kārtīgi padzērušās.

Oktobrī pirms sala iestāšanās, apgriež izskatu zaudējušās ziemcietes, novāc salnu bojātās lapas un dzinumus. Sala neizturīgās daudzgadīgās puķes izrok, un pārvieto uz telpām. Ziemcietes, kuru virszemes daļas pa ziemu aiziet bojā, mulčē ar kūdru, priežu mizu mulču, koku lapām. Kad zeme sasalusi, ar egļu zariem piesedz sliktāk ziemojošās daudzgadīgās puķes – delfīnijas, heiheras, asklēpijas, neļķes. Piesedz arī jauniestādītas puķes un tās, kas atrodas vējainās, paugstinātās, nelavēlīgiem laika apstākļiem pakļautās vietās. Svarīgi ir nepārcensties un neapgriezt puķes par daudz un nesasegt tās par ātru. Neapgriež graudzāles, čīkstenes, astilbes, heihēras.

Oktobris ir tulpju stādīšanas laiks. Ja citas pavasara sīpolpuķes jau vismaz mēnesi ir savās augšanas vietās, tad tulpes stādāmas ne ātrāk kā oktobrī, kad gaisa temperatūra ir ap + 8 - 10° C. Tulpes stāda trīs sīpolu dziļumā, kas atkarībā no sīpola lieluma ir apmēram 10 – 15 cm dziļi. Tāpat kā ziemcietes, sīpolpuķes līdz ar sala iestāšanos mulčē. Tas pasargās sīpolus no sala, kā arī nodrošinās vienmērīgāku augsnes mitrumu un temperatūru.

Oktobrī Latvijā beidzas augu aktīva augšana un daudzviet Vidzemē vidējā diennakts gaisa temperatūra vairs nepārsniedz + 5° C, taču piejūras pusē oktobra sākumā var sastapt arī pa kādai ziedošai rozei. Tas nozīmē, ka rozes vēl nav gatavas ziemai. Lai mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos rozes labāk sagatavotos ziemošanai, tām nogriež visus pumpurus, sulīgos nenobriedušos dzinumus. Ja rožu lapas ir nobirušas, tās ziemai ir gatavas. Tad savāc nobirušās lapas un turpmākos rožu piesegšanas darbus veic, kad iestājas sals. Ja rozes vēl ir ar lapām, tad novāc un iznīcina visas slimās un bojātās lapas. Parasti vairākas dienas sals – 3 - 5° C, kad veicama rožu piesegšana, ir tikai novembrī vai pat decembrī, tāpēc oktobrī, ziemošanai sagatavo tikai augststumbra un vīteņrozes. To dzinumus, pieliec pie zemes, īpaši sagatavotā “gultiņā”, kas izklāta ar skuju koku zariem.

Augļu dārzā

Oktobris ir vislabākais laiks, kad atjaunot un papildināt augļu dārzu, jo jaunus augļu kociņus ir iespējams nopirkt par ļoti izdevīgām cenām un arī piedāvājums ir plašāks. Pie tam rudens ir stādīšānai labvēlīgāks. Laiks ir vēss un lietains, kas veicina, labāku augļu koku iesakņošanos. Rudenī stāda ābeļu, skābo ķiršu krūmogulāju kailsakņus, kā arī podos audzētos augļu kokus un krūmus. Saldo ķiršu, bumbieru un plūmju stādīšana gan jātliek uz pavasari.

Oktobra sākumā vēl vāc ražu rudens avenēm. Kad tās noražojušās dzinumus nogriež līdz ar zemi. Zemeņu stādījumus, ja tie nav izravēti, oktobrī vairs neaiztiek. Nezāles un īpaši virza, labi aiztur sala iespiešanos augsnē, tāpēc to pat vēlams dārzā atstāt. Taču, ja vēlme pēc tīra dārza ir liela, tad noteikti pēc izravēšanas zemenes un daudzgadīgo garšaugu stādījumus mulčē ar kūdru vai citu mulčējamo materiālu.

Lai nākamais gads priecētu ar labu ražu un izvairītos no slimībām un kaitēkļiem, oktobrī veic profilaktiskos pasākumus. Pēc ražās novākšanas salasa visus zemē kritušos un kokā palikušos bojātos augļus, jo tie ir lieliska vieta slimību un kaitēkļu pārziemošanai. Bojātos augļus iznīcina.

Pēc lapu nobiršanas, parūpējas par lapu savākšanu. Vislabāk tās kompostēt, vai, ja ir bijis daudz slimību un kaitēkļu, sadedzināt. Jo ātrāk slimās lapas no dārza izvāc, jo mazāk slimību un kaitēkļu ir nākamgad. Ja lapu daudz un tās nav iespējams savākt, nokritušās lapas apsmidzina ar 5% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu. To dara, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 5° C.

Vecajiem krūmogulājiem izgriež noražojušos, aizlauztos, nokaltušos zarus, atstājot 10 – 16 dažāda vecuma dzinumus. Jāņogām un ērkšķogām vecos dzinumus var neizgriezt līdz pamatam, bet veikt to atjaunošanu, saīsinot līdz spēcīgiem sānzariem. Oktobra beigās apgriež vīnkokus.

Augļu koku un krūmogulāju apdobēs vēlams izkliedēt satrūdējošu organisko mēslojumu. Koku apdobes var mulčēt ar skaidām, šķeldu, kūdru, kompostu. Noteikti ir jāmulčē no jauna iestādīto augļu koku un krūmu apdobes. Tāpat jaunos augļu koku stumbrus vēlams apsiet ar egļu zariem vai kādu citu aizsargmateriālu, lai pasargātu no grauzējiem.

Kad lapas nobirušas augļu dārzu miglo ar vara (Cu) preperātiem – Bordo šķīdumu vai citiem. Tas palīdzēs pasargāt augļu dārzu no slimību izraisītājiem. Oktobra beigās var sākt augļu koku stumbru kaļķošanu, bet iespējams, ka to darīt vēl ir par agru. Ja laiks ir lietains un mitrs labāk atlikt kaļķošanu uz novembra beigām, lai tas nav jādara ziemā atkārtoti. Taču profilaksei augļu kokus var kaļķot arī oktobra beigās un tad, ja nepieciešams, atkārtoti nākamā gada sākumā.

Sakņu dārzā un siltumnīcā

Oktobrī sakņu dārzā darāmā nav daudz. Novāc kāpostus, sakņu selerijas, mārrutkus. Tukšajās vietās sēj zaļmēslojumu, ko atstāj līdz pavasarim.

Kad raža novākta, sakņu dārzu sagatavo nākamajam gadam. Ja visas augu atliekas no dārza ir izvāktas, tad atliek tikai apstrādāt un samēslot augsni. Ja dārzā ir viegla smilts augsne, tad to apsēj ar zaļmēslojumu un apstrādā tikai pavasarī. Pārējas augsnēs iestrādā organisko mēslojumu vai zaļmēslojumu, pelnus. Ja augsne ir skāba, to kaļķo.

Īsi pirms sala iestāšanās sēj agros burkānus. Rudenī burkānu sēklu sēj biezāk kā pavasarī.

Arī siltumnīcā paliek vairs tikai sakopšanas darbi. Kad visas augu atliekas no siltumnīcas ir izvāktas, noņem plauktus, auklas un visas citas izņemamās palīgierīces. Siltumnīcu nomazgā. Stiklus un konstrukcijas var apstrādāt ar kaļķi.

Saulainā dienā ar dezinficējošu šķīdumu nomazgā izņemamos plauktus, podus, un to kārtīgi saulē nožāvē. Ja augsni siltumnīcā nemaina, to var izkvēpināt ar sēru vai kadiķu zariem. Kad siltumnīca pamatīgi iztīrīta, ienes tajā pārziemināmos augus, piemēram, mārtiņrozes. Tukšajās vietās sēj zaļmēslojumu, vislabāk rudzus, kā arī sēj vēlos redīsus un stāda salātus un lociņus.

Pagalmā un telpās

Oktobris ir tas mēnesis, kad daudz darāmā ne tikai dārza, bet arī pagalma sakopšanā. Ir jāparūpējas par dārza mēbelēm. Tās ir jānotīra un jānovieto uzglabāšanas vietā. Jānovāc vasaras puķu kastes, podi, statīvi. Arī tie jānotīra, ja nepieciešams jāpielabo un jānokrāso.

No seklajām ūdenstilpnēm ūdens augi jāpārvieto uz ziemošanas telpām. No baseiniem jāizlaiž ūdens, tie jāiztīra.

Jāizceļ sūkņi no ūdenstilpnēm. Jaiztukšo ūdens laistīšanas sistēma. Jāiztīra un jānovieto glabāšanā šļūtenes, smidzinātāji, ūdens uzglabāšanas trauki, mucas. Jāiztecina ūdens no caurulēm un jāatslēdz ūdens padeve.

Jāsakārto un jāiztīra darbarīku glabātuve. Pa vasaru, kad darbs dzen darbu, droši vien glabātuvē ir sanesušās gan smiltis, gan augu atliekas. Plauktus un grīdas iztīra. Sakārto instrumentus.

Dārza instrumentus, kas vairs nebūs vajadzīgi, nomazgā vai notīra, ieeļļo, uzasina. Veic pļāvēja, trimmera, dārza traktoriņa tehnisko apkopi. Nomaina nolietojušās detaļas, uzasina asmeņus. Pļāvējiem notīra apakšu, izlej veco degvielu.

Saimnieces gatavo krājumus ziemai. Oktobris ir kāpostu skābēšanas laiks. Tautas ticējumos teikts, ka kāpostus skābē vecā mēnesī, tad tie vārās mīksti; ja skābē jaunā mēnesī, tad ilgāki uzglabājas.

Ja ir brīvs laiks, gatavo oktobra beigās novāktos mārrutkus, griež šķēlītes un žāvē ābolus, tīra un novieto glabāšanai sīpolpuķes. No sūnām, viršiem, krāsainām lapām un ķirbjiem gatavo dekorus, ar ko izdekorē pagalmu un telpas. Un vakarā, kad satumst, iededz pa kādai smaržīgai svecei.

Dārza darbi. Septembris

Mon, 02 Sep 2019 15:51:00 +0000

Septembris atnāk ar viegli violetajiem viršu ziediem. Mežā sārtojas brūkleņu vaigi un degunus rāda rudens sēnes. Bērniem sākas skolas laiks, bet dārzniekiem ir ražas laiks sakņu dārzā. Septembra siltajās un saulainajās dienās liekas – vēl ir vasara, bet drēgnie vakari ātri vien atgadina – ir atnācis rudens. Arī migla, vēsā un bagatīgā rasa, kas nepazūd līdz pusdienlaikam, liek meklēt dārza darbiem gumijas zābakus.

KošumdārzāSākoties rudenim, lieli darbi košumdārzā vairs nav plānojami. Tagad galvenā rūpe ir pēc iespējas labāk sagatavoties nākamā gada sezonai. Jāpadomā par daudzgadīgo augu sagatavošanu ziemošanai, kā arī jāpārskata esošie stādījumi un, ja nepieciešams jāveic to pārveidošana un uzlabošana.

Saīsinoties dienas garumam un pazeminoties gaisa temperatūrai, pakāpeniski beidzas augšana un jauno dzinumu audi lēnām pārkoksnējas. Tas sekmē augu izturību un salcietību. Augu nobriešana ir ļoti nozīmīga, lai augi pienācīgi sagatavotos pārziemošanai.

Rudens mēslošana ir labs veids, kā palīdzēt augiem ziemai sagatavoties pienācīgi. Divas galvenās rudens mēslojuma sastāvdaļas ir fosfors un kālijs. Kālijs stiprina augus un uzlabo to ziemcietību, bet fosfors palīdz augam pienācīgi sagatavoties nākamājam gadam, spēcinot sakņu sistēmu un veicinot ziedpumpuru veidošanos.

Kad lielākā daļa augu ir noziedējuši, liekas, ka košumdārzā tā īsti vairs nav ko darīt. Taču ne tikai mēslošana palīdz augiem labāk sagatavoties ziemai. Nezāles un kaitēkļi atņem augiem ne tikai ziedēšanai nepieciešamo spēku, bet arī novājina augus, un tie ziemo daudz sliktāk. Tāpēc ir savlaicīgi jātbrīvojas no kaitēkļiem un nezālēm, noziedējušām ziemcietēm jānogriež vecās ziedkopās, ja vien tās nevēlas saglabāt kā dekoratīvu akcentu ziemā. Tāpat apgriež rudens pusē noziedējušos krūmus, un parūpējas par tīrām apdobēm. Ja rudens ir saulains un sauss, augus noteikti laista. Tas nodrošinās labāku ziemcietību. Īpaši mūžzaļajiem augiem un rodendriem pietiekams mitrums rudenī ir ļoti svarīgs fators sekmīgai pārziemošanai.

Septembris ir laiks, kad ziemas mieram gatavojas ne tikai koki un krūmi, bet arī zāliens. Kaut arī tas septembrī vēl uzturams formā ar pļaušanu, to pļauj retāk, atbilstoši pieaugumam. Zālienu, lai tas labāk sagatavotos ziemai, pēdējoreiz mēslo ar fosfora - kālija mēslojumu. To var vertikulēt, bet var arī to vienkārši iztīrīt, sekmējot graudzāļu sakņu apgādi ar skābekli, zālienu kārtīgi nogrābjot.

Viengadīgās vasaras puķes, kas vēl zied, joprojām mēslo, izgriež to noziedējušos ziedus. Daudzgadīgās vasaras puķes, spēcīgi apgriež un novieto ziemošanai piemērotās telpās. Ja gaidāms sals uz siltākām vietām pārvieto neizziedējušās mārtiņrozes, bet pēc salnām norok dālijas un kannas, vasarā ziedošās sīpolpuķes.

Domājot par košumdārza izskatu nākamajā gadā, vēlreiz izstaigā visus apstādījumus. Ieplānotajās vietās stāda divgadīgās puķes un septembrī stādāmās sīpolpuķes – krokusus, narcises, muskares, fritilārijas un citas.

Ja nepieciešams sadala un pārstāda pārāk biezi saaugušās pavasarī un vasaras sākumā ziedošās ziemcietes. Stāda skuju kokus un krūmus, kā arī košumkrūmus, bet no septembra otrās puses arī lapu koku un krūmu kailsakņus.

Septembrī var pārstādīt arī vecākas rozes, kas īsti neiederas līdzšinējā vietā. Atšķirībā no pavasara, rudenī pati daba nāk dārzniekam palīgā. Zeme kopš vasaras joprojām ir silta, bet apmākušās dienas, kas stādīšanai ir vislabākās, ir biežāk. Turklāt rudens nāk ar lietu, kas sniedz nepieciešamo mitrumu jauniestādītajiem augiem.

Augļu dārzā

Septembrī ir bagātīgākais ražas laiks ābelēm un bumbierēm, ienākas kazenes un rudens avenes. Lielākajai daļai augļu koku un krūmu nākamā gada ražai nepieciešamie ziedpumpuri ir jau ieriesušies, tāpēc tagad jāpadomā par to lai augi sekmīgi pārziemotu.

Septembrī vēl var stādīt zemenes. Ja rudens būs garš un silts, raža noteikti neizpaliks. Ja rudens būs vēss, tad uz lielāku ražu var cerēt aiznākamājā gadā

Toties septembra otrā puse ir labs laiks krūmogulāju stādīšanai. Rudenī noteikti vajadzētu stādīt upenes, jāņogas, ērkšķogas, kazenes un avenes (izņemot rudens avenes). Arī ābeles un bumbieres līdz ziemai paspēs labi iesakņoties, bet kauleņkoku – ķiršu un plūmju stādīšanu gan labāk atlikt uz pavasari.

Noteikti ir apstaigājami jau noražojušie augļu koki un krūmi. Laicīgi neierobežotas slimības un kaitēkļi, mitruma un barības vielu trūkums var atsaukties uz augļu koku un krūmu ziemcietību. Septembrī, kamēr vien augiem nav nobirušas lapas, jārūpējas, lai tās ir veselīgas un spēcīgas. Jo vairāk un jo veselākas ir lapas, jo augstāka būs kokaugu ziemcietība.

Krūmogulajiem izgriez sīkos, kroplos un pavisam vecos dzinumus. Apdobes ap krūmogulajiem uztur tīras no nezālēm un uzirdina, bet vēlāk rudens otrajā pusē nomulčē, lai izvairītos no tā, ka sniega trūkuma dēļ kailsalā iet bojā sīkās saknītes.

Ap augļu kokiem nolasa bojātos un slimos augļus. Laicīgi vāc ražu plūmēm ābelēm un bumbierēm, dodot iespēju augļu kokiem uzkrāt barības vielas un pienācīgi sagatavoties ziemai. Pārāk ilgi zaros atstāta raža vai neretināta, pārbagāta raža samazina ogļhidrātu uzkrāšanos saknēs un novājina augļu kokus. Ražas retināšana un savalaicīga novākšana ļauj kokiem labāk sagatavoties miera periodam un ziemošanai.

Sakņu darzā

Sakņu dārzs septembrī paliek arvien tukšāks. Sīpoli, cukurzirņi, sviesta pupiņas jau ir novākti. Pamazām beidz ražot lauka tomāti, gurķi, kabači. Sākas ražas novākšanas laiks sakņaugiem. Tagad galvenā rūpe visu novākt un pareizi sagatavot uzglabāšanai.

Pirms salnām vajadzētu novākt vēl dārzā atlikušos zirņus, pupiņas un kabačus. Noteikti pirms salnām novācami ķirbji. Tos pēc novākšanas novieto siltā telpā, lai aprētojas sīkas skrambiņas un mizas brūcītes, un tad novieto uzglabāšanai vēsākās telpās. Optimāls ķirbju uzglabāšanas ilgums ir līdz trīs mēnešiem. Ja raža padevusies pamatīga, tad tomēr līdz martam to tomēr cenšas apēst, jo pēc tam ķirbji strauji zaudē savu uzturvērtību. Līdz nakamajai ražai var uzglabāt Butternut un Habard grupas ķirjus. Uzglabājot ķirbi, to novieto uz tiem sāniem, kā tas audzis, un bez vajadzības lieki nekustina.

Paris nedēļu pirms kartupeļu novākšanas nopļauj to lakstus. Pēc novākšanas kartupeļus vēl apžāvē un nobriedina siltākās telpās. Parasti šeit ražu arī sašķiro. Pēc tam pakāpeniski atdzesē un pārvieto uz vēsākām telpām uzglabāšanai. Optimāla kartupeļu uzglabāšanas temperatūra ir +2° līdz +6° C.

Septembrī novāc arī burkānus un galda bietes. Bietes novāc pirms salnām, arī burkānus novāc, kamēr vēl augsne nav atdzisusi. Novācot bietes raugās, lai saknes netiktu bojātas. Bietes uzglabā kopā ar kartupeļiem, burkāniem labāka kompānija ir kāposti. Taču ne vienmēr ir pieejamas atsevišķas telpas. Tad galvenais noteikums ir neuzglabāt sakņaugus kopā ar āboliem, kas glabāšanās laikā izdala etilēnu un veicina sakņaugu bojāšanos.

Septembrī novāc arī pārejos sakņaugus – kāļus, rutkus, selerijas, sakņu pētersīļus. Septembra beigās sāk vākt kāpostus. Ja nav paspēts iestādīt ziemas ķiplokus, sadalīt un pārstādīt rabarberus, iesēt skābenes,

Tukšajās dārza vietās sēj zaļmēslojumu, kas ne tikai bagātina augsni ar organiskajām vielām, bet arī veicina tās atveseļošanos. Pēc ražās novākšanas sēj zirņus, pupas, āboliņu, lapu sinepes, eļļas rutkusgriķus auzas. Rudens pusē vispopulārākie zaļmēslojuma augi ir rudzi, kurus iesēj rudenī un tikai pavasarī iestrādā zemē. Zaļmēslojums uzlabo augsnes struktūru un ir laba alternatīva minerālmēsliem.

Telpās un siltumnīcās

Septembrī uz telpām pārvietojas viss, kas bīstas aukstuma un sala. Te nonāk gan daudzgadīgās vasaras puķes, gan nobriest pēdējie dārzeņi un augļi.

Septembra sākumā siltumnīcas vēl vāc ražu – gurķus, tomātus un baklažānus. Taču septembra otrajā pusē, kad ražošana jau beigusies, noražojušo dārzeņu atliekas no siltumnīcas izvāc. Tad uz siltumnīcām aizceļo garšaugu ceri – pētersīļi, selerijas un citi, kas vēl kādu laiku iepriecina ar zaļumiem, kā arī neizziedējušās mārtiņrozes, kas siltumnīcas apstākļos zied ilgāk.

Uz verandām un ziemas dārziem pārvietotās daudzgadīgās vasaras puķes –enģeļtaures, balzamīnes, pelargonijas, kad tās zaudē savu ziedēšanas krāšņumu, apgriež. Samazina to laistīšanu un ļauj tām vēsās telpās atpūsties. Begonijas pakāpeniski pārtrauc laistīt, līdz nokalst to sulīgie dzinumi, bet gumus uzglabā labi vedināmā telpā līdz februārim, martam.

Domājot par pavasari podiņos stāda uzziedināšanai paredzētās hiacintes, veido sīko sīpolpuķīšu kompozīcijas. Sagatavotos podiņus, lai sīpoli apsakņotos uz trīs – četriem mēnešiem novieto zemā temperatūrā ne vairāk kā +9° C un seko, lai tie visu laiku būtu vienmērīgi mitri.

Pārskata sažāvētos arstniecības augus, novieto tos atsevišķos traukos vai arī veido tēju maisījumus, kas lietojami dažādās brīžos – ejot pirtij, saukstēšānās gadījumos, pie vēdergraizēm vai vienkārši priekam un iedvesmai.

Kamēr vien ir labs laiks, katru brīvu brīdi septembrī pavada ārā. Izbauda atvasaru, sēņo un ogo, lasa kastaņus un zīles, veido krītošo lapu pēļus un vēro dabu. Ja septembra sākums ir jauks, tad jauks būs viss rudens, un, ja arī dzērves vēl līdz Miķeļiem nav aizlidojušās, rudens būs garš un ziema atnāks vēlu.

Dārza darbi. Augusts.

Sat, 03 Aug 2019 20:23:00 +0000

Vasaras pēdējais mēnesis augusts var atnest dažādus laika apstākļus. Vienugad tas ir tikpat karsts un tveicīgs kā jūlijs, citugad liekas, ka līdz ar augustu atnācis rudens. Tik vēss un lietains tas ir. Taču neatkarīgi no laika apstākļiem, sākoties augustam, dārzā parādās vairāk rūpju – gan ražu novācot, gan par jaunu ražu domājot. Līdz ar augustu sākas cikls, kad pakāpeniski sākam gatavoties ziemai un arī nākamajai sezonai.

Laistīšana

Siltā vasarā viens no galvenajiem dārza darbiem ir laistīšana. Ja laiks ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts, tad augu saknes saņem pietiekamu valgmi un īpaši tiekties dziļumā nesteidzas un tad daudziem augiem izveidojās virspusēja un sekla sakņu sistēma. Tāpēc, ja pēc tam iestājas silts un sauss laiks, dārzu noteikti reizi nedēļā vajadzētu kārtīgi saliet.

Jālej ir ilgi un pamatīgi, un vēlams no rīta. Augustā naktis kļūst vēsākas, veidojas miglas, spēcīgas, aukstas rasas, kas veicina augu slimību attīstību. Ap augiem, kas laistīti no rīta kondensāts veidosies mazāk kā ap vakarā laistītajiem, un arī augu lapotne līdz vakaram būs paspējusi kārtīgi nožūt. Laistot augus no rīta samazināsies slimībām labvēlīgi apstākļus.

Jālaista ir viss dārzs, tai skaitā arī zāliens, ja tam nav izveidota automātiskā laistīšanas sistēma, koki un krūmi, kā arī dzīvžogi. Zāliena augiem nav dziļu sakņu, tāpēc ilgstoša sausuma rezultātā tas var nodzeltēt, izkalst. Atsākoties lietum zaliens atjaunosies, bet, protams, vairs ne tādā kvalitātē kā pirms tam.

Savukārt kokiem un krūmiem, kuriem saknes sniedzas samērā dziļi zemē, izcelt ūdeni no dziļākajiem augsnes slāņiem nav grūti. Taču, ja laiks ir tveicīgi karsts, augi sevi atvēsina papildus iztvaikojot ūdeni caur lapām, un nepieciešamā ūdens patēriņš pieaug.

Ja kokus un krūmus nelaistīs, galīgā ūdens badā tie nebūs un, iespējams, no nelaistīšanas nenokaltīs, taču arī pilnvērtīgi augt, nobriest un sagatavoties ziemai tie arī nespēs. Tāpēc pieaugs risks, ka nelabvēlīgos laika apstākļos tie ziemā var aiziet bojā. Īpaši tas attiecas uz augiem ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram rododendriem, magnolijām, uz augiem, kas jūsu darzā aug pirmo gadu un vēl nav paspējuši kārtīgi iesakņoties, un uz sausumu neizturīgajiem augiem.

Košumdārzā.

Augustā pēdējo reizi pirms ziemas apgriež dzīvžogus. Pārējiem kokiem un krūmiem izgriež vecos, slimos un nokaltušos zarus. Apgriež noziedējušās Japānas spirejas, pieformē citus košumkrūmus. Izgriež noziedējušās ziedkopas un atvases.

Sakopj koku un krūmu apdobes. Ar komplekso rudens mēslojumu (kompleksais mēslojums ar samazinātu slāpekļa daudzumu vai pat bez tā (N – 0- 3,5) un palielinātu kālija daudzumu (K – 15 – 20), piemēram, N:P:K – 3,5:10:15 ) mēslo kokus krūmus un ziemcietes. Kālijs palīdzēs augiem nobriest un sagatavoties ziemai.

Augusts ir labs brīdis, kad ar kritisku aci izvērtēt puķu stādījumus. Noziedējušajām ziemcietēm izgriež ziedkopas, nogriež bojātas, slimās un neglītās lapas. Izrok, sadala un pārstāda pārāk biezi saaugušos vasarā un pavasarī ziedošos ziemciešu cerus un pudurus. Apgriež lavandas, timiānu, raudeni, izopu.

Domājot par nākamo vasaru, paliekošā vietā stāda divgadīgo puķu – kāršrožu, mārpuķīšu, pulkstenīšu, neļķu, uzpirkstīšu, vakareņu, neaizmirstulīšu, margrietiņu un atraitnīšu stādus. Stāda vai pārstāda lilijas, augustā stādāmās sīpolpuķes – krokusus, muskares, rūtainās un karaliskās fritilārijas, sniezītes, puškīnijas. Sīpolpuķes stāda trīs sīpolu dziļumā.

Krāšņās viengadīgās vasaras puķes, vasarai virzoties uz otru pusi ir nedaudz zaudējušas savu glīto izskatu. Tās var atjaunot, augus apgriežot. Neizskatīgas lubulārijas (alisītes) un lobēlijas apgriež diezgan pamatīgi atstājot 1/3 daļas no auga. Tā var atjaunot, ja dobēs vēl ir saglabājušās, arī izskatu zaudējušās atraitnītes. Citām vasaras puķēm nogriež garākos izstīdzējušākos dzinumus, neglītās, bojātās, nodzeltējušās un slimās lapas. Visām vasaras puķēm izgriež noziedējušās ziedkopas. Puķes regulāri – vismaz reizi divās nedēļās mēslo ar papildmēslojumu vai arī laista ar vājas koncentārijas barības šķīdumu katrā laistīšanas reizē.

Vāc ziedu sēklas. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka labākas sēklas rodas no pirmajiem ziediem, tāpēc tos neizgriež, bet ļauj tiem nobriest. Kad sēklu pogaļas ir sausas – nodzeltējušas, nobrūnējušas, bet vēl nav atvērušās, tās nogriež un novieto siltā un sausā vietā uz papīra, kur ļauj sēklotnēm atvērties. Kad sēklas izbirušas un kartīgi izžuvušas, tās attīra no piemaisījumiem, augu atliekām, saber papīra paciņās, nomarķē un noglabā līdz pavasarim sausā vietā.

Darbi augļu dārzā

Augļu dārzā ir ražas laiks. Ogas jau novāktas. Tagad laiks parūpēties par ogulājiem, sakopt tos un pabarot, lai arī nakamgad ogu būtu daudz. Abolu, plūmju un bumbieru ražas vēl tikai gaidāmas. Tagad jārūpējas, lai to neiznīcina sausums, slimības un kaitēkļi.

Pēc ražas novākšanas ogulājiem izgriež bojātos, sausos un slimos zarus. Izravē un uzirdina apdobes, ogulājus mēslo ar rudens mēslojumu un profilaktiski miglo pret slimībām un kaitēkļiem.

Veido vainagus saldajiem un skābajiem ķiršiem. Apgriežot ķiršus atstāj celmiņus, kas ir trīs līdz piecas reizes garāki par nogrieztā zara diametru. Augļu kokiem izplēš jaunos nevajadzīgos dzinumus (ūdenszarus). Nogriež vertikāli augošos dzinumus un vadzaru un skeletzaru galotņu konkurentdzinumus.

Aco dārzā augošos augļu kokus. Potēšanai izvēlas viengadīgus zarus, ko griež potēšanas laikā. Pārbauda iepriekš acotos. Ja neieciešams tos pārsien. Pieaugušajiem acojumiem apgriež potcelmu vai, ja potēts vainagā, zaru virs potējuma.

Ja nepieciešams turpina ražas normēšanu. Ap augļu kokiem – ābelēm, bumbierēm, plūmēm regulāri nolasa visus kritušos augļus, kā arī slimos, tārpainos un bojātos augļus no koku zariem. Lai nodrošinātu vienmērīgu augļu nogatavošanos, noplūc lapas virs skaitākajiem āboliem, bumburiem, vīnogu ķekariem. Vīnogulājiem nokniebj galotnes.

Izgriež noražojušos aveņu dzinumus. Laista. Irdina ridstarpas, mulčē apdobes. Ja izplatījušās slimības vai kaitēkļi miglo ar pieskares iedarbības pesticīdiem.

Nogriež noražojušo zemeņu lapas. Zemeņu cerus mēslo ar komplekso mēslojumu ar pazeminātu slāpekļa un fosfora saturu

Iepriekš sagatavotajās dobēs tāda jaunās zemenes. Jaunos stādījumus regulāri laista. Lai nākamajā gadā varētu cerēt uz zemeņu ražu, jaunajiem stādiem ir jānodrošina optimāls mitruma režīms. Ja mitruma būs par maz, ziedpumpuru ieriešanās var noritēt pārāk lēni, savukārt pārmērīga laistīšana veicinās nevis ziedpumpuru ieriešanos, bet lapu augšanu.

Sakņu dārzā

Arī sakņu dārzā ir sacies ražas laiks. Gurķi tomāti, kabači ražo bagātīgi, un, ja iesēts un iestādīts tā pavairāk, ne visu iespējams apēst. Tomēr pat, ja dārzeņu ir daudz, raža ir jānolasa, citādi dārzeņi ne tikai pāraugs, bet augs arī pārstās veidot jaunus augļus un visus spēkus veltīs sēklu briedināšanai.

Katru dienu nolasa gurķus, gatavos tomātus. Savlaicīgi, lai nepāraug novāc kabačus, patisonu. Ēšanai lasa cukurzirnīšus, sviesta pupiņas.

Novāc sīpolus, ķiplokus. Liek tos žāvēties labi vēdināmās telpās.

Sēj viengadīgos garšaugus, dilles, salātus, spinātus, redīsus. Ar ceru dalīšanu pavairo daudzgadīgos garšaugus raudeni, timiānu, skābenes, ziemas lokus, estragonu.

Tomātiem nokniebj galotnes un augšējos dzinumus, izkniebj pazares.

Ķirbjiem zem augļiem paliek dēlīti vai paklāj salmu vai mulčas kārtu, lai tiem nav jāguļ uz vēsas un mitras zemes.

Ja dārzā aug kartupeļi, tad augusta otrajā pusē tiem nopļauj lakstus, lai kartupeļi labāk nobriestu.

Siltumnīcā

Vasaras beigās arī siltumnīcas augiem parādās vairāk iespēju saķert kādu slimību. Ja laikus nepamana slimības pazīmes var gadīties, ka augi ātri vien aiziet bojā. Tāpēc ir jārūpējas par siltumnīcas mikroklimatu un augiem optimālu laistīšanas un barošanas režīmu.

Ja laiks ir karsts tomātus var piemeklēt sausā galotnes puve. To izraisa kalcja trūkums augos. To var novērst jaunos augļus apsmidzinot ar kalcija nitrāta šķīdumu un rūpējoties, lai siltumnīca nepārkarst.

Tuvojoties rudenim, uz augiem biežāk veidojas kondensāts, kas var veicināt pelēkas puves attīstību. Tāpēc augus vēlams laistīt pie saknēm, un siltumnīcu kārtīgi vēdināt, lai neveidojas pārāk mitrs gaiss. Visi bojātie augļi jānolasa un jāiznīcina.

Arī brūnā puve vasaras orajā pusē var ieperināties siltumnīcā. Pie mazākajām slimības pazīmēm – brūnajiem plankumiem uz augu lapām no siltumnīcas jāizvāc bojātas auga daļas – augļi un lapas. Ja bojājumu daudz tomātus apsmidzina ar fungicīdiem.

Pagrabā, noliktavās un telpās.

Augusta sākums ir laiks, kad veidojas pirmie glabāšanai paredzētie krājumi, tāpēc jau mēneša sākumā jāparūpējas, lai pagrabs ir kārtīgi iztīrīts un dezinficēts, kā arī vai visi plaukti un apcirkņi ir salaboti.

Pagrabu var dezinficēt, izbalsinot to ar krītu. Balsināšanai var izmantot tādu pašu krīta šķīdumu ar vara vitriola piedevu kā augļu koku balsināšanai. Pēc pagraba iztbalsināšanas to kārtīgi izvēdina. Īsi pirms jaunās ražās ienešanas to vēl var izdūmot ar kadiķa zariem.

Ar sadzīves ķīmiju, kas paredzēta tualetes tīrīšanai un dezinfekcijai izmazgā visus plastmasas traukus, spaiņus un kastes. Pārējos pārvietojamos traukus un inventāru izmazgā ar kālija permanganāta šķīdumu un kārtīgi izžāvē spēcīgā saulē.

Augustā naktīm kļūstot vēsākām arī telpaugiem ir laiks no dārza atgriezties istabās. To labāk izdarīt tad, kad dienā gan ārā, gan iekštelpās ir aptuveni vienāda gaisa temperatūra. Un tas noteikti ir jāizdara pirms gaisa temperatūra naktīs noslīd līdz 10° C. Vislabāk augus ienest telpās, kad gaisa temperatūra naktīs ir 14 - 16° C robežās.

Pirms augus nes telpās, to rūpīgi pārbauda, pārliecinās, ka uz tiem nav kaitēkļu. Ja ir tos nolasa vai pāris dienas pirms ienešanas telpās augu nomiglo ar insekticīdu. Pirms ienešanas telpās nogriež bojātās, slimās lapas, noziedējušos ziedus, augu kārtīgi salej un rupīgi nomazgā podiņu.

Telpās ienestos augus, kamēr tie vēl nav aklimatizējušies, miglo ar tīru siltu ūdeni. Sākumā to dara vairākas reizes dienā, pakāpeniski miglošanas biežumu samazinot.